ALBIT ne tikai stimulē augšanu, bet arī spēj pastiprināt augu apgādi ar minerālajiem barības elementiem, kas nepieciešami auga organisma veidošanai, tas ir, preparāts kalpo par mēslojumu. Šo ALBIT iedarbību nodrošina turpmāk minētie iemesli.
Attēls 1. Auga barības elementu izneses palielināšana no augsnes (A) un minerālmēsliem (M) ALBIT apstrādes ietekmē (Maskavas Valsts universitātes Agroķīmijas katedra, 2000).
Pirmkārt, ALBIT sastāvā ir sabalansēts starta makro un mikro elementu komplekss (slāpeklis, fosfors, kālijs, magnijs, sērs un citi), tādēļ pēc būtības preparāts ir mikromēslojums. Protams, ar šādām elementu devām (ap 30–50 ml uz tonnu sēklu vai hektāru) preparāta sastāvā nepietiek augu pilnvērtīgai barošanai, bet vienlaicīgā visu nepieciešamo minerālvielu ievadīšana nodrošina labu augšanas starta efektu sākotnējā etapā, pēc kura augs ir spējīgs efektīvi izmantot minerālo barošanos no citiem avotiem.
Otrkārt, ALBIT palielina augu minerālo elementu barošanās efektivitāti. Zināms, ka pat pēc pilnas vajadzīgo minerālmēslu (slāpekļa, fosfora, kālija) devas ievadīšanas augi uzņem tikai daļu no tiem. Piemēram, fosfora minerālmēsliem uzņemtā daļa ir apmēram 20%. Izmantojot augšanas regulatorus, šo daļu var palielināt. Kā parādīts V.Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Agroķīmijas katedras pētījumā (1999.g), slāpekļa iznese no minerālmēsliem ALBIT iespaidā palielinājās par 25%, fosfora – par 47%, kālija – par 18%. Tāpat ALBIT par 2–7% pazemināja slāpekļa, fosfora un kālija izlietojumu, kas nepieciešams graudaugu vienības veidošanai.
Treškārt, bez tiešas iedarbības uz augiem ALBIT tāpat papildina lauksaimniecības kultūras ar barības elementiem, pozitīvi ietekmējot augsnes mikroorganismus. Bieži augsnē vajadzīgās minerālvielas jau atrodas nepieciešamajā daudzumā, bet ne augiem pieejamā formā (absorbētas, absorbētas, mainītas). Mikroorganismi, kas mājo augsnē (augsnes mikrobu populācija), spēj mobilizēt noteiktu daļu nepieejamā fosfora un kālija, kā arī piesaistīt slāpekli no atmosfēras un pārveidot to pieejamā formā. ALBIT veicina tādu noderīgu baktēriju vairošanos (slāpekļa fiksatori, augšanas stimulatori utt.) uz augu saknēm un augsnē, kuri veicina pieejamā fosfora un kālija atbrīvošanos (izskalošanos) no augsnes minerāliem ar augsnes mikroorganismiem. Saskaņā ar MVU Agroķīmijas katedras datiem slāpekļa iznese no augsnes ALBIT iespaidā palielinās par 43%, fosfora – par 33%, kālija – par 38% (Attēls Nr. 1.). Tā kā slāpeklis dabiski fiksējas augsnē, ALBIT deva, kurā uz hektāru (40 ml/ha) ir tikai 9.43 g karbamīda, spēj aizvietot līdz 40 kg karbamīda uz hektāru, tas ir, apmēram 4200 reižu vairāk.
Augu papildu apgāde ar fosforu tāpat ir nozīmīga graudaugu noturības palielināšanai pret sakņu puvēm, jo fosfors ierobežo kviešu sakņu puvju attīstību sakņu sistēmas sintēzes un augšanas procesu pastiprināšanas dēļ.
| Barības elementu nodrošinājuma līmenis | Slāpekļa mēslojuma deva, kuru aizstāj ALBIT (aktīvās vielas kg/ha) | Fosfora mēslojuma deva, kuru aizstāj ALBIT (aktīvās vielas kg/ha) |
|---|---|---|
| Mazs | 22,5 | 15,6 |
| Vidējs | 19 | 14 |
| Labs | 17,6 | 12,6 |
| Augsts | 14,4 | 9 |
Augu minerālās barošanas elementu izmantošanas efektivitātes palielināšanās, kā arī to papildu uzņemšana no augsnes ALBIT apstrādes iespaidā ļauj samazināt minerālmēslu lietošanas daudzumu. Saskaņā ar MVU Agroķīmijas katedras datiem ALBIT izmantošana spēj aizvietot vidēji 18 kg aktīvās vienības/ha slāpekļa minerālmēslu un 14 kg fosfora, tas ir, apmēram 20–50% no normas. Šie dati iegūti veģetācijas izmēģinājumos. Reālos lauka apstākļos, pēc mūsu domām, rādītāji var būt nedaudz zemāki (10–30%).
ALBIT agroķīmiskās īpašības ir detalizēti izpētījusi M.V.Lomonosova MVU Agroķīmijas katedra veģetācijas pētījumos kontrolētos apstākļos (1999. g.).
Tika noteikts, ka atkarībā no augsnes nodrošinājuma ar barības elementiem ALBIT izmantošana var aizvietot 14,1–21,3 kg slāpekļa/ha, 9,2–15,1 kg fosfora/ha. Vidēji kultivētā un vidēji auglīgā augsnē ALBIT var aizstāt līdz 18,7 kg/ha slāpekļa un 14,2 kg/ha fosfora ieneses.
Pārrēķinot uz reāliem minerālmēsliem, tas atbilst:
ALBIT paaugstina augu spēju izmantot kālija minerālmēslus. ALBIT pastiprina kālija nonākšanu graudos par 19–30%, salmos – par 26–32%. Preparāta iespaidā fosfora un slāpekļa uzņemšana graudos palielinās vidēji par 24 un 40%, salmos – 24 un 29%.
Noteikts, ka maksimālā Albit efektivitāte tiek sasniegta, ja tiek lietota puse no NPK normas. Ražas pieaugums, lietojot ALBIT ar nelielu slāpekļa minerālmēslu devu (30 kg/ha), ir 44,7%. Preparāts nodrošināja augstu pieaugumu graudu ražai arī ar optimālu slāpekļa minerālmēslu devu 23,7%. ALBIT lietošana ar NPK deficītu parādīja, ka ražas pieaugums kontroles ražā ar slāpekļa deficītu ir 44,7%, ar kālija deficītu 36,1%, ar fosfora deficītu 26,2%. Tādējādi relatīvais ražas pieaugums ar preparātu ir augstāks, ja NPK ir zems.
No agroķīmiskā viedokļa visefektīvākās izrādījās 30–60 ml/t ALBIT devas uz hektāru. Relatīvais graudu ražas pieaugums šajā gadījumā bija apmēram divas reizes lielāks nekā salmu raža, tas ir, ALBIT pozitīvā ietekme bija lielāka augu reģeneratīvo augu struktūru veidošanā. Palielinot preparāta devu līdz 150 ml, tā iedarbība mazinājās. Kopumā, preparāta iespaidā graudu bioloģiskā raža ar dažādiem agroķīmiskiem foniem pieauga no 13,2% līdz 44,5%, salmiem no 20,5% līdz 49%. Tika izdarīti slēdzieni par ALBIT perspektivitāti efektivitātes palielināšanai, lietojot kopā ar minerālmēsliem.
